Ar Augšdaugavas novada grantu programmas remigrantiem finansiālu atbalstu Kalkūnes pagastā izveidota neliela amatniecības darbnīca. Te saimnieko Viktors Ļahs, kurš pērn vasarā pēc piecu gadu prombūtnes atgriezies dzimtenē un uzsācis savu uzņēmējdarbību. Viktoram ir dizainera un galdnieka izglītība. Vairāk nekā desmit gadus viņš ir nostrādājis par pasniedzēju Latgales Industriālajā tehnikumā. Tad nolēma uzsākt savu uzņēmējdarbību, nopirka darbgaldus, izveidoja nelielu darbnīcu un pāris gadus veidoja dažādus izstrādājumus un suvenīrus no koka, kurus pārdeva tirdziņos un ar veikalu starpniecību. Taču pirms pieciem gadiem Viktors Ļahs pieņēma lēmumu meklēt darba iespējas ārpus Latvijas. “Aizbraucu, jo sākās Covid laiks, sapratu, ka iespējas strādāt šeit man nebūs, jo vienlaicīgi bija slēgti visi veikali un pasākumi, nevarēju realizēt savu produkciju. Es pasēdēju, padomāju, pēkšņi man nedēļas laikā bija divi piedāvājumi – braukt uz Lielbritāniju vai Īriju. Domāju – varbūt tas ir liktenis?” Viktors devās uz Angliju, sākumā vāca uz lauka ābolu ražu, tad atrada darbu Koventrijas pilsētā, strādāja kā pašnodarbinātais būvniecībā ugunsdrošības jomā. Sākotnēji pat bijusi doma tur palikt, apkārt daudz savējo tautiešu, taču pēc pāris gadiem tomēr radās vēlme atgriezties Latvijā. “Pasēdēju, padomāju, kāda tur ir nākotne, nolēmu, ka mājās ir labāk. Šeit ir mājas, dzīvoklis, māja, visi radi šeit. Anglijā man nepatika sliktie laika apstākļi. Es gribu ziemu redzēt, es gribu mežu. Koventrijā, kur es dzīvoju, dabas vispār nav, ir pilsēta un lauki, bet es gribu redzēt dabu, makšķerēt, sēņot. Gribu redzēt savu meitu katru nedēļu,” saka Viktors.
Publicēts: 14.01.2026.
Saistītas tēmas
Aktualitātes: