Režisores Daces Micānes-Zālītes dzīves ceļš vairāk nekā divdesmit gadu garumā vijies starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm, tomēr sajūta, ko nozīmē mājas, visu šo laiku palikusi nemainīga – tā vienmēr bijusi Latvija. 1991. gada rudenī Daces dzīve krasi mainījās – laulība ar trimdas latvieti, bērnu ārstu Egilu Eduardu Zālīti, aizveda viņu pāri okeānam uz Bostonu. Iepazīšanās Dziesmu un Deju svētku laikā Latvijā šķita likteņa zīme, kas savienoja divas pasaules – tikko neatkarību atguvušo Latviju un latviešu trimdas kopienu ASV. Dzīve Amerikā sākās laikā, kad saikne ar Latviju vēl balstījās vēstulēs, faksos un pirmajos e-pastos, tomēr sirds vienmēr bija vērsta uz dzimteni. Dzīvojot ASV, Dace strādāja dažādus darbus, studēja, audzināja dēlu un aktīvi iesaistījās latviešu diasporas sabiedriskajā un izglītības darbā. Tieši tur viņa guva plašu starptautisku pieredzi, kas iemācīja patstāvību, spēju plānot un novest darbus līdz galam, kā arī prasmi brīvi komunicēt dažādās kultūrās. Dzīve Amerikā bija bagāta – Jaunanglijas daba, okeāna piekraste, Bostonas kultūras dzīve un augstā izglītības kvalitāte bērniem.
