Plānojot savu atgriešanos mājās, meklējām informāciju internetā par remigrācijas plānu un atbalstu tiem, kuri vēlas spert šo atbildīgo soli. Atrodot informāciju par reģionālajiem remigrācijas projekta koordinatoriem, sazinājos ar Astrīdu Leščinsku (Latgale).
Bija patīkami uzzināt, ka Latvijā ir cilvēki, kuri atbalsta gan ar praktisku padomu, gan palīdz arī sakārtot lietas, kuras ārpus projekta nebūtu tik viegli sasniedzamas. Tā kā mēs esam jauna ģimene, vissvarīgākais jautājums, ko vajadzēja atrisināt, bija bērnudārzs meitai. Astrīda pieteicās braukt uz attiecīgajām iestādēm mūsu izvēlētajā pilsētā un darīt visu, kas ir viņas spēkos, lai mēs varētu atgriezties Latvijā un strādāt.
Darba jautājumos Astrīda aktīvi un regulāri sniedz informāciju par jaunākajām vakancēm un darba iespējām. Diemžēl šī projekta ietvaros nav darba devēju, kas vēlas pieņemt remigrantus. Neskatoties uz to, mūsu koordinatore atrada sociālās kustības, kas ir uzsākušas dažādus projektus remigrantiem, un regulāri apvaicājās, vai ir bijušas kādas ziņas no potenciālajiem darba devējiem.
Rūpes un morālais atbalsts ir viens no būtiskākajiem koordinatora uzdevumiem. Ir tik patīkami saņemt ziņas no Astrīdas, kura vienmēr pajautā, kā gāja intervijā, kā sokas ar mājokļa iekārtošanu u.c. Liktos nieks, bet jaunai ģimenei, kas ir izlēmusi spert tik atbildīgu soli, tas ir ļoti svarīgi.
Nākotnē gribētos, lai remigrācijas plāns arī atrastu iespējas, kā sniegt mājokļus tiem, kuri vēlas atgriezties. Izīrēt dzīvokli pilsētā vai nopirkt mājokli, kad vēl nav atrasts darbs, finansiāli ir ļoti sarežģīti, turklāt ne visām ģimenēm ir tāda iespēja. Mums ir paveicies, jo saņemam ļoti lielu atbalstu no savas ģimenes. Bet tiem, kuriem nav, kur atgriezties, šis bieži vien ir izšķirošais jautājums.