Es esmu Lāsma. Es aizbraucu no Latvijas 2007. gadā un nodzīvoju Austrālijā, Melburnā, 11 gadu. Un tagad nupat maijā es atgriezos Latvijā, savā dzimtajā pilsētā Talsos. Austrālijā es strādāju pie veciem cilvēkiem. Es strādāju Melburnas latviešu ciemā, kur es viņiem vadīju dažādas aktivitātes. Un tas ciems man bija tāda kā mana Latvija, kur runā tikai latviski, gatavo latviešu ēdienus… Un tie cilvēki, ko es tur satiku, tos stāstus, ko viņi man izstāstīja, tā ir vispār nenovērtējama dzīves pieredze. Tā Latvija viņiem ir brīnumzeme, svētā zeme. Īstenībā latviešu Austrālijā ir ļoti daudz – ir tādi, kas nav Latvijā bijuši, tādi, kas ir aizbraukuši un atgriežas.
Kas man palīdzēja ar atgriešanos? Es domāju, ka lielākajā daļā man palīdzēja ģimene un draugi. Es arī sakontaktējos ar reģionālo koordinatoru Kurzemē – viņa man palīdzēja ar informāciju, kāda man bija nepieciešama. Viņa apvienoja visu tieši to, kas man bija vajadzīgs. Viņa vairāk atbildēja uz visiem tiem jautājumiem, kādi man bija. Es jau arī nezināju, kas man tieši ir vajadzīgs.
Es esmu dzimusi Talsos, jā. Un arī līdz 30 gadiem dzīvoju Talsos, Talsos arī mācījos, Talsos arī strādāju. Manai ģimenei ir mēbeļu bizness. Viņi izgatavo mēbeles. Es domāju, ka ar laiku varbūt es iesaistīšos arī ģimenes biznesā. Esot vēl Austrālijā, es sāku studēt. Nu jau gadu interjera dizainu tālmācībā. Visi tie darbi ir praktiski, tie ir jāsūta. Tā ir mana sirdslieta no bērnības, jā. Es jau, kad maza biju, man patika nokrāsot kādu sienu, mēbeles pārbīdīt…
Es novērtēju tās lietas, kas man ir tagad un šodien, ka es varu te tā sēdēt, baudīt Latviju un ģimeni, ka man ir ģimene blakus, – tas jau ir svarīgākais. Ar visu var tikt galā! Tas paņem varbūt laiku, bet beigu beigās jau tu nonāc tur, kur tu gribi iet.