Sieviete rozā peldkostīmā un pelēkā pirts cepurē stāv sniegotā ainavā ar paceltām rokām, fonā redzama koka pirts namiņš ziemas dabā
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Linda Steda ar dzīvesbiedru Luiju uz Latviju atgriezās 2025. gada martā pēc sešiem Londonā pavadītiem gadiem. Dzīve ārpus Latvijas viņu bija aizvedusi arī uz citām pasaules vietām – tostarp Indiju, kur Linda sāka apgūt jogas pasniegšanu. Šie gadi bijuši bagāti pieredzēm, taču ar laiku kļuva skaidrs – ir pienācis brīdis atgriezties mājās. Londonā Linda vadīja jogas un ciguna nodarbības, kā arī strādāja viesmīlības un tūrisma jomā. Lai arī lielpilsēta vienmēr paliks tuvu sirdij, tās intensitāte ar laiku sāka traucēt – pietrūka miera, telpas elpai un sajūtas, ka darbs patiesi piepilda. Tieši šī sajūta kļuva par pagrieziena punktu lēmumam atgriezties Latvijā – tuvāk dabai un ar vēlmi radīt ko jēgpilnu sabiedrībai. Taču atgriešanās nav tikai romantisks sapnis par dabu un mieru – tā ir arī pielāgošanās un drosme sākt no jauna. Linda atzīst, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem bijis iejušanās citā vidē – Latvijas laukos – un atpakaļ latviešu kultūrā. “Jauna dzīve vienmēr prasa drosmi, jo īsta plāna, atgriežoties Latvijā, nebija – tikai idejas, kuras izkopt,” stāsta Linda. Viņa uzsver, ka dzīves uzsākšana ārpus Rīgas prasa pacietību – darba iespēju novados ir mazāk, algas nereti ir zemākas, bet nodokļu slogs – ievērojams. Tomēr Latvijas lauki un mazpilsētas Lindai šķiet brīnišķīga vieta dzīvei, tikai šis ceļš dažkārt ir lēnāks. “Bet ticu, ka ir tā vērts,” viņa saka. 

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Vidzeme Atgriešanās stāsti