Kad pavārs Oskars Koļesņikovs stāsta par savu dzīves ceļu, tajā savijas ceļošana, darbs augstas klases virtuvēs, ģimene, daba un nemitīga vēlme pēc izaicinājumiem. Viņa pieredze aptver vairākas valstis un kultūras, tomēr stāsta centrā vienmēr paliek jautājums par piederību un mājām. Šobrīd Oskara profesionālā ikdiena jau astoto saistīta ar Līgatni un restorānu ZEIT. Par pavāra profesiju Oskars izlēma samērā agri. “Jau astotajā klasē man bija skaidrs – es būšu pavārs. Atceros, kā sajaucu garšvielas, un man ļoti iepatikās smarža. Tajā brīdī sapratu, ka šis ir tas, ko gribu darīt,” viņš stāsta. Pēc pavāra izglītības iegūšanas darbs virtuvē sākās jau studiju laikā, un interese par profesiju tikai pieauga. Tomēr ar darbu Latvijā vien nepietika. Oskars atzīst, ka kādā brīdī radās sajūta – gribas vairāk. “Nebija tā, ka apnika, bet bija sajūta, ka jābrauc, jāpaskatās, kā dzīvo un strādā citur pasaulē.” Ceļošana sākās spontāni – ar stopēšanu pa Eiropu kopā ar sievu, ar kuru viņš tobrīd bija tikko iepazinies. Vairāki mēneši Spānijā, laiks Francijā, darbs ārpus Latvijas – viss notika dabiski, bez stingra plāna, sekojot iespējām.
