Gandrīz četrpadsmit gadi svešumā, bet sirds vienmēr palikusi mājās. Tā varētu īsumā raksturot Zanes Daņilovas pieredzi – stāstu par drosmi, pārmaiņām un atgriešanos pie sevis. Zane aizbrauca no Latvijas, kad viņas ceļā stājās mīlestība. Satikusi savu nākamo vīru, kurš dzīvoja un strādāja Zviedrijā, viņa pieņēma lēmumu – pārcelties pie viņa. Sākās pilnīgi cita dzīve – svešā zemē, citā valodā, bez iepriekšējas pieredzes ārzemēs. Zviedrijā Zane bija pašnodarbinātā – strādāja māju uzkopšanā, bija auklīte, vēlāk arī strādāja celtniecībā kopā ar vīru. Viņi uzcēla savu māju, piedzima divi dēli, un Zane apguva zviedru valodu. “Visa dzīve mainījās 1500 kilometru attālumā no mājām. Manā gadījumā – uz labo pusi,” viņa atzīst. “Es pieaugu Zviedrijā.”